Kas ir gājēju pārejas un tuneļi?

Gājēju pārejas un tuneļi ir būves, kas izveidotas, lai nodrošinātu brīvu cilvēku pārvietošanos pār dzelzceļa līniju. Tie projektēti tā, lai būtu ērti lietojami gājējiem, velosipēdistiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Kad tos lieto?

Gājēju pārejas un tuneļi ir īpaši svarīgi pilsētās un piepilsētās, kur abās dzelzceļa līnijas pusēs ir blīvs ielu ceļu tīkls un ir jāsaglabā vai jāuzlabo iespēja savienot šo tīklu pēc dzelzceļa izbūves. Rail Baltica prioritāte ir pēc iespējas vairāk izmantot gājēju pārejas ar uzbrauktuvēm, liftiem un kāpnēm. Tuneļus izmantos tikai tajās vietās, kur telpas ierobežojumu dēļ nav iespējams izbūvēt pārejas. Tomēr jāatzīmē, ka tuneļiem priekšroka tiks dota situācijās, kur dzelzceļu šķērso esoši vai no jauna projektēti veloceliņi.

Kā tie izskatīsies?

Kopumā gājēju pārejas vizuālais izskats ir balstīts tradicionālās Baltijas ēku jumtu formās un to atkārtojumos. Tuneļu vizuālajam veidolam jānodrošina, lai tas būtu gaišs un radītu drošības sajūtu.

* Redzamie attēli ir illustratīvi un var atšķirties no infrastruktūras objekta gala dizaina.

Kas ir prettrokšņu sienas?

Prettrokšņu sienas ir izplatītākais vilcienu radīto trokšņu slāpēšanas veids. Šīs barjeras mēdz izgatavot no metāla, plastmasas, stikla, augsnes, kā arī no dažādiem pārstrādātiem materiāliem.

Kad tās lieto?

Prettrokšņu sienas parasti tiek izmantotas vietās, kur blakus dzīvojamajām ēkām tiek izbūvēta dzelzceļa līnija. Precīzu izvietojumu noteiks, pamatojoties uz trokšņu modelēšanas rezultātiem katrā konkrētā dzelzceļa posmā. Attiecīgi sienas tiek uzstādītas vietās, kurās pieļaujamais trokšņu līmenis tiks pārsniegts un kurās prettrokšņu pasākumi ir nepieciešami.

Kā tās izskatīsies?

Ir svarīgi, lai prettrokšņu sienas ne tikai nodrošinātu blakus esošo teritoriju aizsardzību, bet arī iekļautos ainavā. Tāpēc to dizains un vizuālā identitāte būs atkarīga no izvietojuma –  pilsētā, piepilsētā vai lauku teritorijā. Kopumā prettrokšņu sienu vizuālais izskats ir balstīts tradicionālās Baltijas ēku jumtu formās un to atkārtojumos.

* Redzamie attēli ir illustratīvi un var atšķirties no infrastruktūras objekta gala dizaina.

Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvniecība tiek veikta, pamatojoties uz metu konkursā izvēlēto risinājumu. Tas ir arhitektu biroja "PLH Arkitekter" sadarbībā ar "COWI" (Dānija) izstrādātais  stacijas un tā apkārtnes attīstības projekta mets.

Būvniecības gaitā tiks izbūvēti četri jauni Eiropas sliežu platuma (1435 mm) ceļi 2.6 km garumā, četri jauni dzelzceļa pārvadi, jauna iela un tiks norakts esošais uzbērums, lai varētu dzelzceļa satiksmi organizēt pa estakādi, kā arī jauns, 1 km garš tilts pār Daugavu un mazo Daugavu. 

Līdztekus Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanai Rīgas centrā, palielinot sliežu ceļu skaitu, tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilsoša estētiski pievilcīga stacijas infrastruktūra un multimodāls transporta mezgls, kas palielinās mobilitāti, drošību, pieejamību, kā arī piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, kā arī ar jaunu dzelzceļa tiltu ērti savienojot Daugavas abus krastus arī gājējiem un riteņbraucējiem. 

Šobrīd norit aktīvi būvdarbi Rail Baltica Centrālā mezgla izveidē. Būvniecība norisinās objekta dienvidu pusē, vairāk nekā divu kilometru garā būvdarbu zonā, izbūvējot pārvadus, dzelzceļa estakādi, jauno stacijas ēku un multimodālo satiksmes mezglu, ierīkojot jaunas inženierkomunikācijas. 2024. gada sākumā topošajai Rail Baltica Centrālajai stacijai nosvinēti spāru svētki, jo līdz ar ceturtās arkas izveidi stacijas dienvidu pusē februārī pabeigta jaunās stacijas jumta konstrukcijas izbūve. Uzsākta arī jaunā Rail Baltica tilta izbūve pār Daugavu.

Uzzini vairāk par Rīgas Centrālo staciju šeit vai noskaties centrālās stacijas vīzija video.

 

Jaunā Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā „Rīga” ir pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā un vērienīgākais infrastruktūras projekts, kāds Baltijā līdz šim īstenots, savienojot multimodālā satiksmes mezglā dzelzceļa staciju ar lidostas pasažieru termināli.

Projekts ietver triju līmeņu stacijas ēkas izbūvi, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements,  estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūvi. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu 4 reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens. Lidostā pasažieri varēs nokļūt arī ar regulāri kursējošu reģionālās satiksmes vilcienu.

Infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.

Sliežu ceļi, visas sistēmas un būves tiks pilnībā integrētas esošajā lidostas infrastruktūrā, veidojot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas būs savienots ar lidostas pasažieru termināļa jauno paplašinājumu. Jaunie risinājumi nodrošinās nebijušu mobilitāti un ērtības pasažieriem.

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve lidostā „Rīga” sākās 2021. gada vasaras beigās. Būvniecību veic starptautiskā konkursa uzvarētājs – personu apvienība "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi – SIA "Binders" un AS "LNK Industries". "Forma2" un "Prointec" apvienība veic projekta būvuzraudzību un FIDIC inženiera pienākumus. Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības "PROSIV", kuru veido "Sintagma" (Itālija), "Prodex" (Slovākija) un "Vektors T" (Latvija), projektu. 

Uzzini vairāk par Rail Baltica staciju starptautiskajā lidostā „Rīga”  šeit vai noskaties video. 

Kas ir reģionālās stacijas un pieturas?

Lai nodrošinātu vietējo satiksmi uz Rail Baltica līnijas, paredzēta iespēja izbūvēt arī reģionālās stacijas un pieturvietas. Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs varianti – pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem. Par reģionālo staciju un pieturvietu izveidošanu drīzumā lems katra Baltijas valsts individuāli.

Kur tiks būvētas reģionālās stacijas un pieturvietas, un kādas būs to galvenās funkcijas?

Rail Baltica vilcienu kustības plāns paredz Latvijā 15 reģionālās pieturas, kamēr Igaunijā – 12 un Lietuvā – 10. Visas reģionālās stacijas un pieturvietas tiks veidotas tā, lai tās būtu pieejamas gan visām pasažieru grupām, gan visiem transporta veidiem (velosipēdiem, sabiedriskajam transportam un privātajām automašīnām). Turklāt katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes.

Kā tās izskatīsies?

Stacijas ēku formu un elementu dizains pārņemts no tradicionālajām Baltijas ēku jumtu un Baltijas jūras viļņu formām.

* Redzamie attēli ir illustratīvi un var atšķirties no infrastruktūras objekta gala dizaina.

Kas ir dzīvnieku pārejas?

Dzīvnieku pārejas ir īpašas konstrukcijas, kas nodrošina savvaļas dzīvnieku pārvietošanos pāri dzelzceļa līnijai.

Kad tās lieto?

Dzīvnieku pārejas veido apgabalos, kur ir lielu vai vidēju zīdītāju populācija. Precīzs pāreju izvietojums tiek noteikts pēc rūpīgiem uzraudzības pētījumiem, kuru laikā nosaka dzīvnieku daudzumu, migrācijas ceļus un paradumus. Papildus  šīm pārejām, dzelzceļu dzīvnieki var šķērsot arī zem tiltiem vai caur caurtekām. Svarīgi atzīmēt, ka dzīvnieku uzvedības uzraudzība tupināsies arī būvniecības un līnijas darbības laikā.

Kā tās izskatīsies?

Dzīvnieku pāreju dizaina pamatā liktas Baltijas valstu dabisko mežu un skuju koku formas.

* Redzamie attēli ir illustratīvi un var atšķirties no infrastruktūras objekta gala dizaina.

Kas ir uzbērumi un ierakumi?

Uzbērumi un ierakumi  ir īpašas struktūras, kas veidotas no blīva ūdensnecaurlaidīga materiāla, piemēram, grants un smiltīm. Tās  nodrošina dzelzceļa pamatnes stabilitāti.

Kad tos lieto?

Parasti uzbērumus un ierakumus izveido vietās, kur dzelzceļš šķērso citus transporta infrastruktūras objektus (piemēram, ceļus) vai dabas objektus (piemēram, upes, purvus). Vai arī vietās, kur jāpārvar dabas reljefs.

Kā tie izskatīsies?

Uzbērumu un ierakumu labiekārtojuma dizains veidots, iedvesmojoties no tradicionālām Baltijas ēku slīpo jumtu formām un to ritma pilsētvidē. Īpašais ainavu dizains tiks lietots vietās, kur dzelzceļa līnija šķērsos vai īsos posmos pietuvosies gājēju vai auto ceļiem.

* Redzamie attēli ir illustratīvi un var atšķirties no infrastruktūras objekta gala dizaina.

Kas ir žogi?

Žogi ir būves, kas aizsargā cilvēkus, dzīvniekus un pašu dzelzceļa infrastruktūru, novēršot sadursmi ar ātrgaitas vilcienu.

Kad tos lieto?

Žogus veidos abās dzelzceļa pusēs visā Rail Baltica līnijas garumā. Šī pieeja Baltijas valstīs tiks izmantota pirmo reizi.

Kā tie izskatīsies?

Lielākoties paredzēts izmantot standartizētas industriālās sētas, kuras nodrošinās galveno mērķi – pasargāt. Vienīgais izņēmums būs žogi pie stacijām, kuros tiks iestrādāti papildu vizuālie elementi.

* Redzamie attēli ir illustratīvi un var atšķirties no infrastruktūras objekta gala dizaina.