Tikšanās laikā notika darba grupas, kuru ietvaros tika identificēti būtiskākie jautājumi  trīs blokos: mobilitāte, kultūrvēsturiskais mantojums un vides kvalitāte. Darba grupu rezultātā izvirzītie priekšlikumi tiks izmantoti turpmākajā darbā, lai nodrošinātu, ka visi pilsēttelpas lietotāji nākotnē droši un ērti varētu šķērsot dzelzceļu. Darba grupās tika aplūkoti dzelzceļa šķērsojumi posmam no Friča Brīvzemnieka ielas līdz Mārupītes “zaļajam”veloceļam.  Tika panākta vienošanās par sabiedrības iesaistes plānu un tikšanās formātiem līdz gada beigām, diskutējamiem jautājumiem, t. sk, Daugavas kreisā krasta transporta shēmu, Liepājas ielas šķērsojumu, kā arī vides pieejamību.

“Rail Baltica projekta attīstītāju mērķis ir nodrošināt, lai jaunā ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūra Rīgā tiktu attīstīta saudzīgi un pārdomāti. Tāpēc projektēšanas gaitā apkaimju organizācijas tiek iesaistītas jau konceptuālo risinājumu izstrādes laikā,” pauda Ģirts Bramans, RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā. “Rail Baltica trases sākotnējā plānošanas periodā, kas noslēdzās 2016. gadā, notika plaša sabiedriskā apspriešana, un apkaimju iedzīvotāju viedokli pārstāvošo organizāciju iesaiste turpinās arī būvprojektēšanas posmā.”

Lai arī Rail Baltica kā nacionālo interešu objekta attīstība atbilstoši likumdošanai ir iespējama bez lokālplānojumu izstrādes, valsts, Rīgas pašvaldība un projekta attīstītāji ir vienisprātis, ka Rīgas gadījumā lokālplānojuma izstrāde ir būtiska, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Rail Baltica integrāciju pilsētvidē. Tāpēc Rail Baltica projektēšana un lokālplānojuma izstrāde, kas ietver arī ar Rail Baltica saistītās teritorijas, attīstās vienlaicīgi, dodot iespēju iestrādāt projektā pilsētas attīstībai svarīgus risinājumus. Savukārt lokāplānojumā  respektējamas prasības, kas izriet no dzelzceļa būvniecības standarta. 

Raivo Dzelzkalējs, Bieriņu apkaimes attīstības biedrības valdes loceklis: “Kaut sākotnēji bijām pret darba grupām, izskatās, ka tas varētu strādāt. Tikai, jāparedz ilgāks laiks diskusijām par šķērsojumiem un darba grupā jāpieaicina pārstāvji no visām iesaistītajām pusēm, lai runājot tiktu ņemti vērā visu pušu plāni: veloinfrastruktūra, satiksmes attīstības plāni utt. Šajā darba grupā laiks bija par maz, lai pilnvērtīgi visu izdiskutētu!”

Sanāksmē piedalījās: apvienība ”Apeirons”, Āgenskalna apkaimes biedrība,  Bieriņu apkaimes biedrība, biedrība “Good Mood Art”, apvienība “Pilsēta cilvēkiem”, Torņakalna attīstības biedrība un  Vides aizsardzības klubs, projektētāju “INECO/IDOM” pārstāvji un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un RP SIA “Rīgas satiksme” pārstāvji.