Ar Rail Baltica sadarbības memoranda dalībniekiem apspriesta kvalitatīvas pilsētvides ainavas veidošana

Plānojot, projektējot un būvējot Rail Baltica dzelzceļa trasi Rīgā, ar Rail Baltica globālā projekta un lokālplānojuma izstrādes sadarbības memorandu dalībniekiem 28. aprīlī notikušajā informatīvajā pasākumā tika apspriesta pievilcīgas un kvalitatīvas pilsētvides ainavas veidošana atbilstoši Rīgas pilsētas un sabiedrības vajadzībām.  

Tikšanos organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments kopā ar Rail Baltica kopuzņēmumu RB Rail AS, nacionālo projekta ieviesēju Latvijā, uzņēmumu Eiropas Dzelzceļa līnijas, Rail Baltica Centrālā mezgla būvnieku – pilnsabiedrību Bererix un Satiksmes ministriju. Tikšanās laikā memoranda dalībnieki izmantoja iespēju uzdot jautājumus gan klātienē, gan tiešsaistē. 

 

 

Veido ilgtspējīgu dzelzceļa pārvaldes sistēmu 

 

Kitija Gruškevica, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS filiāles vadītāja Latvijā, sniedza ieskatu Rail Baltica globālā projekta attīstībā visās trīs Baltijas valstīs, akcentējot, ka turpinās aktīvs darbs pie pamata trases projektēšanas un liela mēroga būvdarbi iesākti un tupinās visās trīs valstīs. K. Gruškevica tāpat arī minēja, ka saskaņā ar iepirkumu plānu šim gadam, plānotā līgumu vērtība pārsniegs divus miljardus eiro. 

 

 

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs, runājot par darbu progresu Latvijā, norādīja, ka tas ir būtisks – celtniecībā ir abas starptautiskās stacijas, pakāpeniski un veiksmīgi virzāmies, lai darbi sāktos arī ārpus Rīgas gan būvējot trasi, gan infrastruktūras objektus. Prioritārs ir virziens uz dienvidiem no Rīgas uz Lietuvu. Viņš uzsvēra jaunas iespējas, ko paver dzelzceļa izbūve, jo apkārtne ap jaunbūvjamo dzelzceļu ļauj attīstīt jaunas teritorijas. Viņš tāpat arī atzīmēja, ka Latvijas sarežģītākajos Rail Baltica projekta posmos – Rīgas Centrālās stacijas un stacijas lidostā „Rīga” projektēšana un dizaina izveide notiek ciešā sadarbībā ar nevalstisko sektoru (NVO), pašvaldībām un speciālistiem, kopā veidojot daudzveidīgu transporta pieejamību un to savienojamību, ērtāku sasniedzamību un pakalpojumus, radot jaunus mobilitātes un servisa standartus.  

 

 

Drošība – prioritāte nr.1 

 

Ar Rail Baltica Rīgas Centrālā satiksmes mezgla publiskās vides drošības un labiekārtojuma risinājumiem iepazīstināja Andis Linde, Rail Baltica Centrāla mezgla būvnieka – Bererix iesaistīto pušu vadītājs. Viņš norādīja, ka Centrālās stacijas ēka un tās apkārtnes izveidē ņemtas vērā augstākās drošības prasības. Sprādzienbīstamības un terora aktu pretapdraudējuma risinājumi ieviesti, radot stipākas, izturīgākas būves. Piemēram, ņemot vērā augstās drošības prasības, izveidotas spēcīgas multimodālā satiksmes mezgla un stacijas nesošās un arī stiklotās konstrukcijas, izplānotas dažādas piekļuves zonas stacijai, ēkas un tās lietotāju drošībai izvietojot apkārtnes norobežojumus – bolardus (vertikālās barjeras), kuras nevar šķērsot ar auto. Drošības risinājumi paredzēti arī uz jaunbūvējamā tilta pār Daugavu, plānojot avārijas ceļu līdzās sliežu ceļam un piecas rampas, pa kurām nepieciešamības gadījumā varēs pārvietoties operatīvo dienestu transports. 

 

Viņš teikto ilustrēja ar dažiem piemēriem: tiks izveidota jauna pieturvieta Gogoļa ielā zem pārvada, un pasažieriem sabiedriskais transports vairs nebūs jāgaida zem klajas debess. Tomēr, plānojot šo pieturvietu, nācies palauzīt galvu, kā drošībai nepieciešamos pārvada balstus projektēt tā, lai pieturvietas būtu pietiekami ērtas. Savukārt šobrīd aktuāls ir risinājums nobrauktuvei – rampai no jaunā tilta pār Daugavu uz Mūkusalas ielu, kas savienos gājēju un velo satiksmi ar pilsētai attīstīt plānoto Mūkusalas promenādi.  

 

 

Ēriks Diļevs, RB Rail AS tehniskais direktors Latvijā, klātesošos iepazīstināja ar Rail Baltica projekta arhitektūras, ainavu un vizuālās identitātes vadlīnijām, ko izstrādājis uzņēmums 3TI Progetti no Itālijas, sadarbībā ar SBS Engineering Group. Viņš norādīja, ka vadlīnijas nodrošina vienotus risinājumus staciju, dzelzceļa tiltu, norāžu, trokšņu barjeru, dzīvnieku pāreju un citu struktūru dizainam. Klātesošie tika iepazīstināti, ka, piemēram, trokšņu barjeras, atkarībā no to atrašanās vietas (pilsētvide, lauku teritorija) varēs būt gan stiklotas, gan ar zaļiem augiem apaudzētas, un to, kā izskatīties dzīvnieku pārejas. Savukārt reģionālo staciju ēkām izstrādāti trīs tipveida projekti, atkarībā no stacijas lieluma. 

 

 

Pilsētas ainava, ņemot vērā vairākus aspektus  

 

Rīgas Pilsētas galvenā ainavu arhitekte Indra Purs savā stāstījumā atgādināja vēsturiskos notikumus, stāstot par ainavas kvalitāti galvaspilsētā gadsimtu gaitā, tostarp, kā tā veidojusies ap dzelzceļu. 

 

Līga Ozoliņa, pilsētplānošanas uzņēmuma Grupa93 teritorijas plānotāja, stāstīja, kā Rīgā notiek pilsētas ainavas plānošana, ņemot vērā daudzus aspektus, tostarp Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu, ielu u.c. infrastruktūras izvietojumu, ūdenstilpnes u.c. Šie principi ir pamatā tam, kā tiek plānotas teritorijas, tai skaitā – stādījumi ap Rail Baltica trasi Rīgā. 

 

 

Inese Sirmā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja informēja, ka, iesaistot sabiedrību, lokālplānojuma ietvaros pilsēta sagatavojusi sākotnējos plānošanas nosacījumus teritorijās ap dzelzceļa trasi. Šo informāciju var atrast Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā. Viņa piebilda, ka sabiedrības iesaiste teritoriju attīstības plānošanā turpināsies.  

 

 

Pasākuma noslēgumā Helēna Gūtmane un Marks Geldolfs (Marc Geldolf), ALPS ainavu darbnīca pārstāvji, iepazīstināja ar Eiropas pilsētu pozitīvo pieredzi, kā dzelzceļa infrastruktūra sekmē pilsētu teritoriju attīstību, radot kvalitatīvu, zaļu un ļoti pievilcīgu vidi. 

 

 

2019. gadā, lai dažādas sabiedrības grupas savlaicīgi iesaistītu nozīmīgā projekta realizācijā, tika noslēgts plašāks sadarbības memorands par sabiedrības iesaisti Rail Baltica projektēšanas un būvniecības laikā. To parakstīja Satiksmes ministrija, Eiropas Dzelzceļa līnijas, RB Rail AS un deviņas organizācijas – Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrība „Riga Annenhof”, Āgenskalna apkaimes biedrība, Bieriņu apkaimes attīstības biedrība, Torņakalna attīstības biedrība, biedrība „Zasulaukam un Šampēterim” un pilsētplānotāji SIA Grupa 93, kā arī NVO, ar kurām jau iepriekš uzsākta sadarbība - Latvijas Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, Riteņbraucēju apvienība, Apvienība „Pilsēta cilvēkiem”.  Sadarbības memorands paredz regulāras tikšanās un informācijas apmaiņu par projekta progresu, tehniskajiem risinājumiem un ieskatu nākotnes plānos un izaicinājumos. 

02.05.2022

Seko jaunumiem

Mēs lietojam sīktdatnes

Mēs lietojam sīkdatnes, lai uzlabotu jūsu pieredzi un sniegtu personalizētu saturu. Lietojot šo lapu, jūs piekrītat mūsu Sīkdatņu politikai.